Defibrilatori un likums Latvijā

Ārstniecības likums  9.² pants

Latvijā ir pieņemts likums, kas nosaka automātisko ārējo defibrilatoru (AED) uzstādīšanu publiskās vietās ar mērķi uzlabot sabiedrības drošību un palielināt izdzīvošanas iespējas sirds apstāšanās gadījumos. Šis likums uzliek par pienākumu uzstādīt defibrilatorus vietās, kur regulāri uzturas liels cilvēku skaits, piemēram, tirdzniecības centros, sporta zālēs, dzelzceļa stacijās, lidostās, un citās līdzīgās vietās.

Šis likums ir būtisks solis sabiedrības veselības veicināšanā, jo sirds apstāšanās gadījumā ātra palīdzība ir izšķiroša. Defibrilatora izmantošana pirmo dažu minūšu laikā pēc sirds apstāšanās var ievērojami palielināt cietušā izdzīvošanas iespējas. Tādējādi likuma mērķis ir samazināt letālu iznākumu gadījumus, padarot AED ierīces pieejamākas un veicinot sabiedrības izpratni par to nozīmi.

Šo likumu būs jāievēro visām juridiskajām personām un publisko vietu pārvaldniekiem, kurās ir liela cilvēku plūsma. Tas ietver tirdzniecības centrus, sporta zāles, sabiedriskā transporta stacijas, lidostas, kultūras un izklaides vietas, kā arī citas līdzīgas vietas, kur vienlaikus uzturas daudz cilvēku. Likums uzliek par pienākumu uzstādīt automātiskos ārējos defibrilatorus (AED) šajās vietās un nodrošināt, ka tie ir pieejami un darba kārtībā, kā arī veikt apmācības personālam par to lietošanu.

Kad stājās spēkā un uz ko tas attiecas?

Ministru kabineta noteikumi Nr. 481 “Ārējo automātisko defibrilatoru noteikumi” paredz kārtību, kādā Latvijā tiek uzstādīti, uzturēti un lietoti automātiskie ārējie defibrilatori (AED) publiskās vietās. Šo noteikumu mērķis ir veicināt AED pieejamību sabiedrībai un palielināt izdzīvošanas iespējas sirds apstāšanās gadījumos.

Galvenie punkti:

1. Publisko vietu izvēle: Noteikumi precizē, kurās publiskajās vietās obligāti jāuzstāda AED. Šajās vietās parasti ir augsta cilvēku koncentrācija, piemēram, tirdzniecības centros, sporta zālēs, sabiedriskā transporta terminālos, kultūras un izklaides iestādēs.

2. Defibrilatoru uzstādīšana: AED jābūt viegli pieejamam un redzamam. Ir jānodrošina, ka defibrilatora atrašanās vieta ir skaidri norādīta ar atbilstošām zīmēm, un ierīcei jābūt pieejamai visu laiku, kad vieta ir atvērta publikai.

3. Apmācības: Publisko vietu pārvaldniekiem ir pienākums nodrošināt, ka personāls ir apmācīts lietot AED. Apmācības jāveic regulāri, lai nodrošinātu, ka personāls ir gatavs rīkoties ārkārtas situācijās.

4. Uzturēšana un pārbaude: AED regulāri jāpārbauda un jāuztur darba kārtībā, atbilstoši ražotāja norādījumiem. Ierīces tehniskais stāvoklis jāuzrauga, lai nodrošinātu tās gatavību lietošanai jebkurā brīdī.

5. Ziņošana: Noteikumi paredz arī ziņošanas pienākumu par AED lietošanu. Pēc AED izmantošanas publiskā vietā pārvaldniekam jāziņo atbildīgajām iestādēm, nodrošinot informāciju par notikušo incidentu.

Šie noteikumi ir būtiski, lai nodrošinātu AED efektīvu izmantošanu un palielinātu sabiedrības drošību, jo AED lietošana var būt izšķiroša dzīvības glābšanā sirds apstāšanās gadījumā.

Defibrilatoru publiskās vietās uzstāda atbilstoši šādām prasībām:

*)vietās, kur maksimālais vienlaikus esošais cilvēku skaits ir vairāk par 1500 cilvēkiem, uzstāda vismaz divus defibrilatorus, defibrilatoru novieto sabiedrībai brīvi pieejamā vietā tā, lai to varētu nogādāt līdz cietušajam piecu minūšu laikā no negadījuma brīža. Stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī.

*)vietās, kur maksimālais vienlaikus esošais cilvēku skaits ir no 701 līdz 1500 cilvēkiem, uzstāda vismaz vienu defibrilatoru, defibrilatoru novieto sabiedrībai brīvi pieejamā vietā tā, lai to varētu nogādāt līdz cietušajam piecu minūšu laikā no negadījuma brīža.  Stājas spēkā 2028. gada 1. janvārī.

*)izglītības iestādēs, kurās apgūst pamata, vispārējās vidējās un profesionālās vidējās izglītības programmas, tai skaitā profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēs, un interešu izglītības iestādēs, kur maksimālais vienlaikus esošais cilvēku skaits ir no 701 līdz 1500 cilvēkiem(uzstāda vismaz vienu defibrilatoru) un/vai  no 701 līdz 1500 cilvēkiem (uzstāda vismaz divus defibrilatorus), stājas spēkā 2025. gada 1. septembrī.

*)vietās, kur maksimālais vienlaikus esošais cilvēku skaits ir līdz 700 cilvēkiem, īpašnieks vai valdītājs defibrilatoru uzstāda brīvprātīgi, ievērojot šajos noteikumos minētās prasības.

Atsauces:

https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/2FB1A63B719FD500C22587C300353F86?OpenDocument

https://likumi.lv/ta/id/44108-arstniecibas-likums

https://likumi.lv/ta/id/353684-arejo-automatisko-defibrilatoru-noteikumi

Defibrilatoru vēsture

Vai Tu zināji kā ir radies ārējais automātiskais defibrilators? AED vēsture ir aizraujošs ceļojums, kas aptver medicīnas inovāciju un tehnoloģisko progresu cauri vairākām desmitgadēm.

Agrīnās attīstības tendences: Defibrilācijas koncepcija, kas ietver elektriskās strāvas trieciena ievadīšanu sirdij, lai atjaunotu normālu ritmu, aizsākās 19. gadsimta beigās. Tomēr agrīnās defibrilācijas ierīces bija lielas, sarežģītas un galvenokārt tika izmantotas slimnīcas apstākļos.

Pārnēsājami defibrilatori: 1960. un 1970. gados tehnoloģiju attīstība izraisīja mazāku, pārnēsājamāku defibrilatoru izstrādi. Šīs ierīces joprojām galvenokārt izmantoja medicīnas speciālisti, un to darbībai bija nepieciešama īpaša apmācība. Dr Frenks Pantridžs, bieži dēvēts par "neatliekamās medicīnas tēvu", Ziemeļīrijas kardiologs, spēlēja izšķirošu lomu pārnēsājamo defibrilatoru izstrādē. 1960. gados viņš iepazīstināja ar pirmo pārnēsājamo defibrilatoru, kas pazīstams kā Pantridge portatīvais defibrilators, ko galvenokārt izmantoja ātrās palīdzības automašīnās.

Publiskās piekļuves defibrilācijas ierīces: 1980. un 1990. gados arvien vairāk tika atzīta agrīnas defibrilācijas nozīme pēkšņa sirdsdarbības apstāšanās ārstēšanā. Pētnieki un medicīnas speciālisti sāka atbalstīt defibrilatoru izvietošanu sabiedriskās vietās, kur tiem varētu ātri piekļūt ārkārtas situācijā.

Pusautomātiskie AED: pirmie pusautomātiskie AED tika ieviesti 80. gadu beigās. Šīs ierīces nodrošināja audio un vizuālus norādījumus, lai palīdzētu lietotājiem veikt defibrilācijas procesu, taču lietotājam joprojām bija jānospiež poga, lai nodrošinātu triecienu.

Automātiskie AED: patiesais izrāviens radās, izstrādājot pilnībā automātiskos AED, kas lietotājam novērsa nepieciešamību manuāli piegādāt triecienu. Tā vietā šīs ierīces analizē sirds ritmu un, ja nepieciešams, automātiski nodrošina šoku. Šis jauninājums ievērojami vienkāršoja defibrilācijas procesu, padarot to pieejamāku neprofesionāļiem ar minimālu apmācību. 70. gadu beigās Dr. Karls Valters un Dr. Viljams Vīvers, abi amerikāņu ārsti, izstrādāja pirmo komerciāli pieejamo automatizētā ārējā defibrilatora (AED) prototipu. Viņu ierīce, kas pazīstama kā "Heart-Aid", bija nozīmīgs solis ceļā uz AED izstrādi, kā mēs tos pazīstam šodien.

FDA apstiprinājums un izplatība: 90. gadu beigās un 2000. gadu sākumā automātiskie AED sāka saņemt normatīvo apstiprinājumu no tādām aģentūrām kā ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA). Tas pavēra ceļu to plašai izvēršanai sabiedriskās vietās, tostarp skolās, lidostās, sporta arēnās un citās intensīvas satiksmes vietās. Physio-Control Corporation: 1955. gadā dibinātajai Physio-Control Corporation bija galvenā loma AED komercializēšanā un plašā ieviešanā. Uzņēmums izstrādāja dažus no agrākajiem AED modeļiem, tostarp pusautomātiskās un automātiskās versijas.

Ietekme uz izdzīvošanas rādītājiem: AED izplatība publiskās vietās ir būtiski ietekmējusi izdzīvošanas rādītājus pēkšņas sirds apstāšanās gadījumā. Pētījumi liecina, ka agrīna defibrilācija ar AED kombinācijā ar kardiopulmonālo atdzīvināšanu (KPR) var ievērojami uzlabot izdzīvošanas iespējas.

Kad minūte var būt izšķiroša!